Džeimss Heils, ekonomists no Kanberas, visu savu karjeru veltīja fiskālās politikas analīzei. Kad ASV 2017. gadā īstenoja radikālas nodokļu reformas, viņš nespēja paredzēt, ka drīz viņa dzimtā Austrālija būs globālo pārmaiņu centrā. Viņš vēroja, kā Amerikas reformas ietekmēja kapitāla kustību un izraisīja ekonomisku ķēdes reakciju. Džeimss saprata, ka Austrālijai būs jāpieņem nozīmīgi lēmumi. Būdams Finanšu ministrijas padomnieks, viņš piedalījās valsts stratēģijas izstrādē. Sākumā Austrālija sekoja ASV piemēram, samazinot nodokļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šis solis iepriecināja uzņēmējus, bet satrauca sociālos analītiķus – budžeta ieņēmumi kritās, bet izdevumi veselības aprūpei un izglītībai pieauga. Džeimss saglabāja piesardzību. Viņš atbalstīja ilgtspējību, nevis populistiskus risinājumus. Pēc trim gadiem kļuva skaidrs, ka agresīvā nodokļu konkurence nav devusi gaidīto rezultātu. Lielie uzņēmumi nesteidzās ieguldīt reālajā ekonomikā, nevienlīdzība tikai pieauga. 2020. gadā Džeimsa komanda nāca klajā ar 'nodokļu plato' koncepciju – stadiju, kurā sistēma sasniedz optimālu līdzsvaru. Šī ideja guva atbalstu. Jaunā politika nevis turpināja nodokļu samazināšanu, bet virzījās uz stabilizāciju, akcentējot vides un sociālās reformas. Tika ieviesti stimuli zaļajiem projektiem, oglekļa nodokļi un subsīdijas digitālajiem jaunuzņēmumiem. Džeimsam tas bija sasniegumu laiks. Viņš ne tikai ietekmēja politiku, bet redzēja tās ieviešanu dzīvē. Viņš bieži uzstājās starptautiskās konferencēs. Viņa uzstāšanās 2024. gada Āzijas un Klusā okeāna forumā izraisīja rezonansi – daudzas valstis interesējās par Austrālijas modeli. Līdz 2025. gadam Austrālija bija stabilizējusi budžetu un uzlabojusi rādītājus izglītībā, vidē un digitālajā ekonomikā. Sēžot savā kabinetā ar skatu uz Parlamenta kalnu, Džeimss saprata – izvēle par labu briedumam, nevis popularitātei, bija pareiza.