Pēdējos gados Austrālijas nodokļu politika ir būtiski mainījusies, reaģējot uz globālajām ekonomiskajām tendencēm, īpaši tām, ko uzsāka Donalda Trampa administrācija Amerikas Savienotajās Valstīs. Agresīvas nodokļu reformas ieviešana Amerikā ir stimulējusi kapitāla pārdali visā pasaulē, un Austrālija nav atstāta novārtā. Valsts ekonomiskā un politiskā elite ir saskārusies ar nepieciešamību pārskatīt nodokļu bāzi, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļiem un investīcijām. Kopš 2017. gada Austrālijas valdība ir īstenojusi vairākas reformas, tostarp samazinājusi uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr, stabilizējoties globālajiem tirgiem un pieaugot spiedienam uz sociālajiem izdevumiem, valsts kurss ir mainījies no progresīvas nodokļu samazināšanas uz stabilizāciju – tā saukto “nodokļu politikas plato”. “Plato” attiecas uz tāda līmeņa sasniegšanu, kurā turpmākas nodokļu atlaides kļūst ekonomiski un politiski nepamatotas. Šāda nodokļu stagnācija ir kļuvusi par reakciju uz to, kas pazīstams kā “Trampa efekts” – masveida kapitāla pārvietošana uz labvēlīgākām nodokļu jurisdikcijām. Cenšoties saglabāt savas investīciju vides pievilcību, Austrālija bija spiesta atrast līdzsvaru starp uzņēmējdarbības stimulēšanu un budžeta papildināšanu. Tomēr atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur reforma bija saistīta ar budžeta deficīta pieaugumu, Austrālija ievēro piesardzīgu pieeju, nepārkāpjot fiskālās ilgtspējības robežu. Svarīgi arī atzīmēt, ka Austrālijas nodokļu politika ir cieši saistīta ar vides un sociālajām iniciatīvām. Klimata krīzes kontekstā valdība pastiprināja standartus videi kaitīgām nozarēm, vienlaikus ieviešot stimulus "zaļajām" investīcijām. Šiem pasākumiem bija arī nozīme jauna nodokļu plato veidošanā, kur prioritātes mainās no kvantitatīviem uz kvalitatīviem stimuliem. Finanšu analītiķi apgalvo, ka Austrālija, sasniegusi plato, iegūst iespēju stratēģiskai plānošanai, kuras pamatā ir ilgtermiņa ilgtspējība, nevis īstermiņa peļņa. Tas ir īpaši svarīgi pieaugošā valsts parāda un globālās nestabilitātes kontekstā. Atteikšanās no bezgalīgām nodokļu atlaidēm ļauj koncentrēties uz tādām galvenajām jomām kā ekonomikas digitalizācija, veselības aprūpe un izglītība. Tādējādi varam teikt, ka Austrālijas nodokļu modelis ir sasniedzis brieduma stadiju. Ja iepriekš impulsu deva starptautiskas reformas, piemēram, Amerikas reforma, tad tagad Austrālijas stratēģija balstās uz iekšēju vienprātību starp valsti, uzņēmējdarbību un sabiedrību. Tas padara valsti par potenciālu piemēru citām valstīm, kas meklē kompromisu starp investīciju pievilcību un sociālo atbildību. Avoti: Austrālijas valdības ziņojumi (2023), ESAO ekonomiskie pārskati: Austrālija (2024), The Guardian Australia (2023), Financial Review (2024), Bloomberg (2023).