Trampa administrācijas lēmums izvest 2 000 Nacionālās gvardes karavīrus no Losandželosas izraisīja plašu sabiedrības reakciju. Šis solis tika uztverts kā valdības aktīvās reakcijas uz protestiem beigas, kas sākās pēc Džordža Floida nogalināšanas. Protesti, kas vērsti pret sistēmisku rasismu un policijas vardarbību, sākās 2020. gada maijā, un tos raksturoja gan mierīgas demonstrācijas, gan nekārtības. Gvardes klātbūtne tika uztverta gan kā stabilizējošs faktors, gan kā drauds pilsoņu brīvībām. Baltais nams norādīja, ka to uzdevums ir kārtības uzturēšana un federālās īpašuma aizsardzība. Kritiķi gan apgalvoja, ka ilgstoša militāra klātbūtne veicina spriedzi, nevis to mazina. Dažas kopienas prasīja drošības spēku saglabāšanu līdz situācijas stabilizācijai. Vienlaikus ar izvešanu pastiprinājās ICE imigrācijas reidi, kas radīja bažas par resursu pārdali. Cilvēktiesību organizācijas kritizēja valdības prioritāšu maiņu no reformām uz deportācijām. Politiskajā kontekstā šis solis tika interpretēts kā Trampa vēlme parādīt spēku, neizskatoties pēc pilsētu militarizēšanas pirms 2020. gada vēlēšanām. Daudziem tas kļuva par dubultstandartu simbolu – protestu apspiešana un policijas pārkāpumu ignorēšana. Situācija Losandželosā parādīja grūto līdzsvaru starp drošību un pilsoņu tiesībām. Gvardes izvešana neapturēja protestus, bet palielināja prasības pēc policijas un tieslietu sistēmas reformām. Avoti: https://apnews.com/article/1c3c74d8a59aeb0cfeb5ef897e7a5c16 https://www.nytimes.com/2020/06/07/us/national-guard-los-angeles.html https://www.theguardian.com/us-news/2020/jun/06/trump-national-guard-george-floyd-protests https://edition.cnn.com/2020/06/06/politics/national-guard-la-george-floyd/index.html