2025. gada vasara sākās kā daudzas citas — ar atvaļinājumiem, tirgus gaidām un lēnu uzņēmējdarbības aktivitātes atgriešanos. Taču aiz globālās ekonomikas aizkariem veidojās draudi, kas varēja mainīt pasaules tirdzniecības plūsmas. Tā nāca no Vašingtonas, 45. ASV prezidenta Donalda Trampa personā, kurš, neskatoties uz savu pretrunīgo reputāciju, atkal bija uzmanības centrā. 2025. gada 12. jūlijā viņš izteica skaļu paziņojumu: no 1. augusta tiks piemēroti 30% tarifi precēm no Eiropas Savienības un Meksikas. Pēc Trampa teiktā, iemesls bija 'destruktīvas un netaisnīgas tirdzniecības prakses, kas kaitē Amerikas darba šķirai'. Šis paziņojums izskanēja laikā, kad ASV ekonomikas izaugsme palēninājās un tuvojās vēlēšanas. Taču tas bija tikai sākums. Gandrīz nekavējoties sākās ķēdes reakcija. Eiropas Komisija sasauca ārkārtas sanāksmi. ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs norādīja, ka ASV pasākumi 'faktiski iznīcinās' €4,4 miljardus vērtu transatlantisko tirdzniecību dienā. Vācija un Francija nosodīja Vašingtonas rīcību, bet Itālijas premjers to salīdzināja ar 'ekonomisko šantāžu'. Investori reaģēja nervozi: rūpniecības sektora indeksi Eiropā kritās, īpaši autobūves un metālapstrādes nozarēs. Taču izejvielu tirgus reaģēja vēl asāk — īpaši naftas un urāna segmentā. Tas notika informācijas noplūdes dēļ: ASV senatori ierosināja ieviest 500% tarifus valstīm, kas importē Krievijas naftu. Tas attiecās uz Indiju, Turciju un daļēji arī Ķīnu — lielākajiem Krievijas resursu importētājiem. Trīs dienas pēc paziņojuma detaļas nonāca presē: Tramps personīgi izsūtīja vēstules G20 līderiem ar brīdinājumiem. 'Vai nu pārskatiet savu tirdzniecību, vai mēs vēl vairāk paaugstināsim tarifus,' citēts viens no Meduza publicētajiem fragmentiem. Būtiski, ka daži tarifi tika atlikti līdz augustam, lai 'izvairītos no panikas tirgos'. Tikmēr Meksikā un Kanādā sākās protesti. Kanādas parlaments apsūdzēja ASV par 'nepieņemamu iejaukšanos sabiedroto suverēnajās ekonomikās', bet Meksikas rūpniecības kamera brīdināja, ka jaunie tarifi apdraud līdz 300 000 darba vietām. Savukārt amerikāņu juristi vērsās tiesā. Uzņēmumu grupa apstrīdēja Trampa darbības, norādot uz pilnvaru pārsniegšanu saskaņā ar IEEPA likumu. Tiesas lēmums kļuva par pagrieziena punktu: daži tarifi tika atzīti par nekonstitucionāliem, īpaši tie, kas tika ieviesti bez Kongresa apstiprinājuma. Tikmēr Eiropa gatavoja savu atbildi. Eiropas Komisija izstrādāja 'pret-tarifu paketes' — sākot ar spoguļtarifiem un beidzot ar ierobežojumiem ASV pakalpojumiem un programmatūrai. Klīda baumas par ASV piekļuves ierobežošanu Eiropas biržām un pētniecības centriem. Urzula fon der Leiena savā runā Briselē uzsvēra: 'Mēs esam gatavi dialogam, bet ne diktātam.' 2025. gada vasara kļuva par lūzuma punktu. Pasaule sāka lēnām virzīties uz fragmentāciju, kur tirdzniecība vairāk balstījās uz ģeopolitiku nekā tirgus loģiku. Uzņēmumiem, sākot no mazajiem līdz starptautiskiem koncerniem, bija jāizvēlas — pielāgoties vai izzust.