2024. gada sākumā, kad Kanādas valdība saņēma paziņojumu par iespējamiem jauniem tarifiem no ASV puses, Otavas Starptautiskās tirdzniecības ministrijā valdīja spriedze. Ministre Evelīna Maršana, turot rokās Vašingtonas ziņojuma izdruku, saprata – ir laiks rīkoties. Šis stāsts nav tikai par kārtējo tirdzniecības strīdu – tas iezīmē jaunu posmu ASV un Kanādas attiecībās. Tarifi jau iepriekš tika izmantoti – tēraudam, alumīnijam, kokmateriāliem un piena produktiem. Taču šoreiz ASV apsūdzēja Kanādu negodīgās subsīdijās un draudēja pārskatīt līgumus. Kanāda atbildēja. Evelīna sasauca slēgtu sanāksmi ar lielāko nozaru – mežsaimniecības, enerģētikas un lauksaimniecības – pārstāvjiem, kā arī ES ekspertiem. Tika nolemts uzsvērt PTO reformu un uzsākt eksporta sarunas ar Āziju. Tikmēr ASV rūpniecības lobiji spieda uz Kongresu, bet pierobežas štatu pārstāvji brīdināja par darba vietu zaudējumu, īpaši auto nozarē. Pēc trīs sarunu kārtām Ņujorkā tika panākta vienošanās: Kanāda pārskatīs subsīdiju mehānismus, bet ASV apturēs tarifus. Tomēr abas puses apzinājās – tas ir tikai pamiera brīdis. Šis stāsts vēl nav beidzies. Pat cieši sabiedrotie var kļūt par konkurentiem. Evelīnas Maršanas birojā joprojām gulēja tas ziņojums – kā atgādinājums, ka diplomātija 21. gadsimtā prasa vairāk nekā vārdus.