Kad Renē Diuvāls, Francijas tirdzniecības ministrs, iegāja Eiropas Komisijas sanāksmju zālē Briselē, viņa sejā nebija redzama ne mazākā šaubu ēna. Viņš zināja, ka šī sanāksme nav vienkārša birokrātu tikšanās. Tā bija kaut kā liela sākums. Mazāk nekā trīs nedēļu laikā ASV plānoja noteikt 30% muitas nodokli Eiropas precēm, un ES stāvēja izvēles priekšā: pakļauties vai pretoties. Pie ovālās galda jau sēdēja pārstāvji no Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas un Skandināvijas valstīm. Gaisā virmoja stipras kafijas un spriedzes smarža. Katrs ministrs saprata – jebkura vilcināšanās tiks uztverta kā vājums. “Mēs nevaram atļauties būt aizsardzībā,” sacīja Renē, raugoties vācu kolēģim acīs. “Ja mēs nerīkosimies, mūsu ražotāji cietīs. Franču vīnkopji jau ir panikā.” Vācijas tirdzniecības ministrs Frīdrihs Langs nervozi klauvēja ar pirkstiem pa galdu. “Mūsu autobūve ir Vašingtonas mērķis numur viens. Bet, ja mēs reaģēsim pārāk stingri, mēs riskējam ievilkt visu kontinentu ekonomiskajā karā.” Sanāksmes vadītājs, ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, nogaidīja pauzi un tad sacīja: “ES jārunā vienā balsī. Mums ir trīs nedēļas. Vai nu mēs panākam tarifu atcelšanu ar diplomātiju, vai sagatavojam atbildes pasākumus. Es ierosinu atlikt mūsu tarifu ieviešanu līdz 1. augustam, bet sākt intensīvas sarunas.” Lēmumu pieņemt nebija viegli, bet tas tika izdarīts. Sanāksme turpinājās līdz vēlai vakara stundai. Tika uzklausīti ziņojumi par visneaizsargātākajām nozarēm – Īrijas farmācijas industriju, Itālijas vīna ražotājiem, Čehijas inženiertehnoloģijām. Nākamajā rītā Eiropas laikrakstu virsrakstos bija lasāms: “ES gatavojas tirdzniecības vētrai”, “Brisele apvienojas pret Trampu”, “Trīs nedēļu iespēju logs.” Tikmēr BMW galvenajā mītnē Minhenē analītiķi aprēķināja iespējamos zaudējumus. Bordo vīnkopji protestēja. Dublinā Pfizer apturēja rūpnīcas paplašināšanu. Briselē darbs turpinājās. Tika izveidota īpaša darba grupa. Sākās steidzami vizīšu cikli – uz Vašingtonu, Otavu, Tokiju. 17. jūlijā paredzēta Eiropas Parlamenta ārkārtas sēde, kurā plānots apstiprināt eksporta atbalsta stratēģisko paketi, kas ietver kompensācijas un subsīdijas. Kuluāros čukstēja: “Tramps grib sagraut ES caur ekonomiku.” Taču notika pretējais – ārējā spiediena ietekmē Eiropa sāka vienoties. Sanāksmes stāsts kļuva par veselas ēras hroniku, kur katrs diplomāts, katrs paziņojums un katrs tarifs bija daļa no lielās šaha spēles, kuras iznākums noteiks ne tikai ekonomiku, bet arī kontinenta politisko nākotni.