Viss sākās no debesīm, kā tas bieži notiek mūsdienās. Pie apvāršņa lēni parādījās C-17 transportlidmašīnu formācija, katrā no tām bija elites izpletņlēcēji, kas bija gatavi izsēsties Papua-Jaungvinejas krastā. Tā nebija kaujas operācija — vismaz ne īsta. Mācības 'Talisman Sabre' 2025. gadā kļuva par vislielākajām vēsturē: ne tikai dalībnieku skaita, bet arī simboliskās nozīmes dēļ. Bataljona komandiere majore Sāra Leidena vēroja taktiskās kartes monitoru. Viņas vienībā bija 200 labi apmācīti karavīri, gatavi daudzdimensionālai operācijai. Šoreiz scenārijā bija paredzēts ieņemt priekšposteņa zonu, izveidot aizsardzības līniju un atvairīt 'agresoru', kuru atveidoja sabiedrotie no Kanādas. Taču šajā militārajā izrādē bija jūtama īsta trauksme. Kaut kur Klusajā okeānā dreifēja Ķīnas izlūkošanas kuģi. Lai gan viņu misija bija oficiāli novērošanas, neviens neticēja, ka viņi tikai skatās. 'Katrs mūsu solis tagad raksta vēsturi,' teica Sāra savai vietniecei. Starp tukšajiem šāvieniem un instrukcijām, starp maršiem un kibertreniņiem, karavīri apguva jauno kara valodu: hibrīdu, informatīvu un tehnoloģiski augsti attīstītu. No bezpilota lidaparātiem virs mangrovju purviem tika saņemti dati, kas tika pārsūtīti uz peldošo komandcentru. Šie triecieni šķita vērsti nevis pret ienaidnieku, bet gan pret robežām starp valstīm un sistēmām. Blakus nometnē kapteinis Džonatans Lau no Singapūras rakstīja savā dienasgrāmatā: 'Rītdienas kauja sākas ar izpratni — kas ir mūsu draugs, kas ir sabiedrotais, un kas jebkurā brīdī var kļūt par kaut ko trešo.' Slēgtā brīfingā pavēlniecība brīdināja: Ķīna pastiprina novērošanu, un jebkura kļūda var izraisīt starptautisku incidentu. Radara kļūme, klaiņojošs drons — un mācību misija pārvēršas katastrofā. Bet viss notika pēc plāna. Pagaidām. Ceturtajā dienā 'ieņemtais' lidlauks tika simboliski 'atbrīvots'. Žurnālisti rakstīja par koordināciju, par spēka demonstrēšanu. Taču vakarā pie jūras dažādu valstu komandieri sēdēja pie ugunskura un runāja par ko citu: par ģimenēm, bērniem, mieru. Jo pat mācībās karavīra patiesais mērķis nav uzvara — bet kara novēršana.