Savā observatorijā klusumā stāvēja doktore Laura Reja, raugoties uz mirdzošo monitoru, kur vibrēja knapi pamanāma diagramma. Tas bija tas — signāls, kuru viņa bija gaidījusi visu savu dzīvi. Sīki uzplūdi, savāda līkne un fona trokšņi, gluži kā pašas Visuma elpa, tikko viņai pačukstēja kaut ko apbrīnojamu. “225 Saules masas,” čukstēja viņas kolēģis no Tokijas, profesors Masao Hirajama. “Mēs nekad neko tādu neesam redzējuši.” LIGO, Virgo un KAGRA — šie trīs gravitācijas giganti no dažādiem planētas stūriem bija reģistrējuši divu melno caurumu saplūšanu ar tādu masu, kādai nevajadzētu eksistēt. Viens — 140, otrs — 100 Saules masas. Saskaņā ar visiem modeļiem tik masīvām zvaigznēm vajadzētu eksplodēt, neatstājot aiz sevis neko. Bet tās pastāvēja. Tās saplūda. Un tās sūtīja signālu cauri telplaikam, kas pēc miljardiem gadu sasniedza cilvēci. Laurai šis signāls nebija tikai zinātniska sensācija. Tas bija izaicinājums. Viņa gadiem ilgi konferencēs apgalvoja, ka masīvi melnie caurumi var pastāvēt ārpus teorētiskajiem ierobežojumiem. Tagad viņai bija pierādījumi. “Ja šie melnie caurumi neveidojās no zvaigznēm, tad…” domīgi iesāka Laura. “Tad tie varētu būt relikti no pirmsākuma Visuma,” pabeidza Masao. “Vai arī secīgu saplūšanu rezultāts zvaigžņu kopu kodolos.” Ideja bija satriecoša. Iespējams, cilvēce saņēma vēstījumu no objektiem, kas radušies tūlīt pēc Lielā sprādziena. Vai arī tas bija sens gravitācijas dejas rezultāts nezināmas galaktikas sirdī. Lai kas tas arī būtu, šis atklājums mainīs mūsu izpratni par Visuma izcelsmi. Nākamajā rītā ziņas izplatījās visā pasaulē. CNN, BBC, NHK — visi ziņoja par “Visuma gravitācijas rēkoņu”. Zinātnieki steidzās pārskatīt savus modeļus. Citi vēlējās pārrakstīt astrofizikas pamatus. Citi — izstrādāt veidus, kā novērot šādas saplūšanas reāllaikā. Laura un Masao sāka darbu pie raksta, kas varētu kļūt par jaunu nodaļu kosmoloģijā. Tikmēr observatorijas sāka fiksēt citas anomālijas. Vēl viens signāls no tās pašas zonas. Norāde uz trešo dalībnieku? Vai kaut ko vairāk? Naktī Laura atkal sēdēja viena klusumā. Aiz viņas mirdzēja kosmoss, piepildīts ar radio viļņiem un neskaitāmām galaktikām. Viņa domāja: varbūt Visums nav tikai matērija un enerģija — bet apzināta struktūra, kas mums sūta signālus? Vai varbūt… tas ir tikai sākums.