Ukrainas kara laikā Apvienotā Karaliste un Francija spēra nozīmīgu soli Eiropas drošības un politikas virzienā. 2025. gada 9.–10. jūlijā Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Starmeris un Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par jaunas “gribētāju koalīcijas” izveidi – iniciatīvu, kas paredzēta miera uzturēšanas misijas izvietošanai Ukrainā pēc pamiera noslēgšanas. Šī rīcība norāda uz abu valstu ambīcijām vadīt Eiropas procesus. Apvienotā Karaliste un Francija plāno koordinēt darbības ar citām Eiropas un NATO valstīm, lai atbalstītu ilgtspējīgu mieru, atturētu Krieviju no jaunas agresijas un palīdzētu Ukrainai pēckonflikta periodā. Pēc Starmera teiktā, koalīcija varētu ietvert līdz 30 valstīm, kas būtu gatavas sniegt karaspēku, loģistiku un apmācību Ukrainas spēkiem. Ideja radās 2025. gada marta samitā Londonā, kur Starmeris pirmoreiz ierosināja izveidot šādu koalīciju ārpus NATO un ES rāmjiem. Tagad tā pāriet operatīvā fāzē: tiek apspriesta līdz 50 000 karavīru izvietošana, komandu centru izveide, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un sadarbība ar ASV gaisa atbalstu. Galvenie uzdevumi ietver: humānās un civilās aizsardzības dalību, juridiskās garantijas dalībvalstīm un gatavību rīkoties, ja Krievija pārkāps pamieru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī ES līderi, tostarp Olafs Mercs (Vācija) un Džordža Meloni (Itālija), pauda atbalstu. Sarunās Londonā piedalījās arī Polijas, Lietuvas un Nīderlandes delegācijas. Samita rezultāts – skaidrs vēstījums: Eiropa, kuru vada Lielbritānija un Francija, ir gatava uzņemties vadību. Tā pārveido kontinenta drošības arhitektūru, uzsverot nacionālo koalīciju lomu papildinot NATO struktūras.