2025. gada 13. jūlijā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par paātrinātu militāro izdevumu palielināšanas plānu. Francija piešķirs papildu 6,5 miljardus eiro: 3,5 miljardus 2026. gadā un 3 miljardus 2027. gadā. Līdz ar to aizsardzības budžets līdz 2027. gadam sasniegs 64 miljardus eiro, trīs gadus agrāk nekā sākotnēji plānots — 2030. gadā. Tas gandrīz dubulto 2017. gada līmeni — 32 miljardus eiro, kad Makrons pirmo reizi stājās amatā (https://www.reuters.com/world/frances-macron-announces-plan-accelerate-military-spending-2025-07-13/). Makrons kā galveno izdevumu pieauguma iemeslu minēja globālo draudu pieaugumu, uzsverot, ka Eiropas brīvība ir lielākās briesmās kopš Otrā pasaules kara. Viņš norādīja uz Krievijas draudiem, kiberuzbrukumiem, terorismu un politisko nestabilitāti reģionos, piemēram, ASV un Tuvajos Austrumos (https://apnews.com/article/17183f1871460e1451453a091ef6c4bd). Līdzekļi tiks novirzīti uz modernām militārajām tehnoloģijām: radioelektronisko cīņu, pretgaisa aizsardzību, droniem, kiberdrošību un satelītsistēmām. Makrons arī ierosināja apspriest Francijas kodolpotenciāla lomu Eiropas drošības nodrošināšanā. Mērķis ir nodrošināt stratēģisko autonomiju un stiprināt aizsardzību nestabilā pasaules kārtībā (https://www.thetimes.co.uk/article/macron-france-defence-spending-russian-threat-gnvgqp875). Viņš uzsvēra, ka pieaugums nepalielinās valsts parādu, jo tas tiks segts ar reformām un ekonomikas efektivitāti. Valdība plāno samazināt budžeta deficītu par 40 miljardiem eiro, lai daļēji kompensētu militārās izmaksas. Makrons arī aicināja jauniešus aktīvāk iesaistīties valsts aizsardzībā un uzsvēra ciešu sadarbību ar ES un NATO sabiedrotajiem. Viņa lēmums iezīmē jaunu posmu Francijas nacionālās drošības stratēģijā un stiprina tās lomu Eiropas aizsardzības politikā.