2025. gada 1. ceturksnī Kanādas Statistikas pārvalde reģistrēja rekordlielu ienākumu atšķirības pieaugumu — atšķirību starp mājsaimniecībām ar augstāko 40 % un zemāko 40 % ienākumu līmeni. Šis rādītājs sasniedza vēsturisko maksimumu — 49,0 procentpunktus, salīdzinot ar 43,8 procentpunktiem 2021. gada 1. ceturksnī. Ienākumu atšķirība ir definēta kā starpība starp rīcībā esošo ienākumu daļu (pēc nodokļiem un pārskaitījumiem) starp mājsaimniecībām ar augstāko 40 % un zemāko 40 % ienākumu līmeni. Šis parametrs neatspoguļo absolūtās summas, bet gan relatīvo svaru iedzīvotāju kopējos ienākumos. Mājsaimniecībās ar augstāko 20 % iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu vidējais pieaugums bija 7,7 % (≈ +3748 CAD), no kuriem: +4,7 % (≈ +2441 CAD) — algu pieaugums; +7,4 % (≈ +1070 CAD) — ieguldījumu ienākumu pieaugums. Mājsaimniecības ar zemākajiem 20% ienākumiem piedzīvoja vājāko rīcībā esošo ienākumu pieaugumu — +3,2%, ko izraisīja: vidējās algas samazinājums par 0,7% (≈ –17 CAD), ko izraisīja darba stundu samazināšana, īpaši ieguves un ražošanas nozarēs; ieguldījumu ienākumu samazinājums par -35,3% (≈ –399 CAD), kas pārsniedza ieguvumu no samazinātiem procentu maksājumiem; pārskaitījumu (sociālā palīdzība, bezdarba apdrošināšana, samazināts nodokļu slogs) pieaugums par +31,2% (≈ +733 CAD), kas tikai daļēji kompensēja zaudējumus. Kanādas Banka samazināja pamatlikmi no 5,0% (2024. gada aprīlī) līdz 2,75% (2025. gada martā), kā rezultātā mājsaimniecību procentu maksājumi samazinājās par 4,8% 2025. gada pirmajā ceturksnī. Tas ir pluss mājsaimniecībām ar parādiem, bet samazinājies uzkrājumu ienākums tām, kurām nav diversificētu ieguldījumu. Nekustamā īpašuma cenu kritums ir negatīvi ietekmējis nabadzīgāku mājsaimniecību labklājību. Kopš 2023. gada sākuma vājinošais darba tirgus ir samazinājis nodarbinātību, īpaši zemākajos un vidējos segmentos. Nabadzīgākās mājsaimniecības palielināja savus neto negatīvos uzkrājumus par 3,9%, patērējot ienākumus ātrāk nekā nopelnīja. Vidējo ienākumu mājsaimniecības palielināja savus neto uzkrājumus, pateicoties pieaugošajiem ienākumiem (+5,9%, izdevumiem pieaugot +4,5%). Mājsaimniecību augšējais līmenis uzlaboja savu situāciju, pateicoties pieaugošajām algām un ieguldījumu ienākumiem (+9,6%). 20% turīgāko mājsaimniecību turēja 64,7% no kopējās neto bagātības (≈ 3,3 miljoni Kanādas dolāru uz mājsaimniecību); 40% turīgāko mājsaimniecību turēja tikai 3,3% (≈ 85 700 Kanādas dolāru). Bagātības plaisa — bagātības daļas atšķirība starp 20% turīgākajiem un 40% turīgākajiem — sasniedza 61,4 procentpunktus, gada laikā palielinoties par 0,2 procentpunktiem. Iemesli: finanšu aktīvi pieauga par 6,7%; nekustamā īpašuma cenas samazinājās par 1,4%, kas vairāk ietekmēja mazāk turīgos. Jaunākā vecuma grupa (< 35 gadi) palielināja savu bagātību tikai par +0,5%, samazinot hipotekāro kredītu parādu. 2024. gada 3. ceturksnī ienākumu atšķirība bija 46,9 procentpunkti, bet 2024. gada 2. ceturksnī — 47,0 procentpunkti. Pašreizējais rādītājs ir ievērojami augstāks un turpina pieaugošo tendenci kopš pandēmijas sākuma. 2025. gada 1. ceturksnī ienākumu atšķirība starp bagātajām un nabadzīgajām mājsaimniecībām Kanādā bija visaugstākā kopš izsekošanas sākuma — 49,0%. Galvenie virzītājspēki: 1. Augoši ienākumi un investīciju priekšrocības mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem; 2. Zemāki ienākumi un investīciju ienākumi maznodrošinātajiem; 3. Palielināti sociālie pabalsti daļēji kompensē nevienlīdzību, bet to nenovērš; 4. Zemākas procentu likmes dod labumu parādniekiem, bet ierobežo uzkrājumu ienākumus; 5. Bagātības atšķirība saglabājas stabila un pat palielinās. Tendences liecina par pastāvīgu sistēmisku tendenci: ekonomiskie ieguvumi arvien vairāk koncentrējas iedzīvotāju augšējos slāņos, palielinot ekonomisko nevienlīdzību valstī. Avoti: www150.statcan.gc.ca, ctvnews.ca, bnnbloomberg.ca, cp24.com, realeconomy.rsmus.com