2025. gada 8. jūlijs kļuva par dienu, kad globālā ģeopolitiskā šaha spēle tika pārkārtota. Visi skatieni bija vērsti uz Vašingtonu. Prezidents Donalds Tramps, triumfāli atgriezies amatā ar jauniem mērķiem, no Baltā nama tribīnes izteica vārdus, kas izraisīja satricinājumu pasaules tirgos: “Tarifi stājas spēkā 1. augustā.” Viņa balss bija mierīga, bet skatienā – nelokāma apņēmība. Tokijas birojā Hiroši Takamura, elektronikas uzņēmuma vadītājs, vēroja virsrakstus. Viņam un tūkstošiem citu uzņēmēju Āzijā tas nozīmēja ne tikai riskus, bet jaunās globālās konkurences ēras sākumu. Dienvidkorejas ziņu aģentūras nekavējoties izplatīja steidzamus paziņojumus; ministri sasauca ārkārtas sanāksmes. Tikmēr ASV ministru kabinetā valdīja saspringta gaisotne. Padomnieki apsprieda riskus un ieguvumus. Daži sacīja: “Tas ir solis uz ekonomisko suverenitāti.” Citi brīdināja: “Pasaule var atbildēt.” Izraēlā Trampa tikšanās laikā ar premjerministru Netanjahu žurnālisti prātoja, vai alianse kļūs vēl stiprāka pieaugošā spiediena apstākļos. “Amerika ir brīvās pasaules enkurs,” paziņoja Netanjahu, izvirzot Trampu Nobela Miera prēmijai. Šo vārdu fonā jau dārdēja tirdzniecības vētras atskaņas. Volstrītā tirgi sašūpojās. Investori svārstījās starp bailēm un cerībām. Valūtas mainījās, Āzijas akcijas kritās. Taču Tramps saglabāja mieru. Viņš zināja – katrs lēmums ir daļa no lielās spēles. Tā sākās jauna nodaļa. Nodaļa, kurā likme ir pasaules ekonomiskā nākotne, bet atslēgvārds – tarifi.