2025. gada vasara kļuva par zibenspunktu globālajā tirdzniecībā. Amerikas Savienotās Valstis, rīkojoties ar "taisnīgas savstarpīguma" saukli, sāka pārskatīt attiecības ar desmitiem valstu, no kurām daudzas iepriekš tika uzskatītas par attīstības partnerēm. Starp tām ir daudzas Āfrikas valstis, kuru ekonomika lielā mērā ir atkarīga no piekļuves Amerikas tirgum. 2025. gada 1. augustā stājās spēkā Trampa administrācijas lēmums ieviest vienotu muitas tarifu, kas pārsniedz 10% importam no vairāk nekā 100 valstīm. Tas nav nejaušs žests. Tā ir daļa no plašākas stratēģijas, kas tika uzsākta pavasarī un kuras mērķis ir radikāli mainīt starptautiskās tirdzniecības nosacījumus par labu Amerikas Savienotajām Valstīm. Oficiālajos Baltā nama paziņojumos uzsvērts, ka jaunais pasākums ir "atkārtota līdzsvara atjaunošana": gadu desmitiem Amerikas Savienotās Valstis, pēc Trampa domām, ir bijušas negodīgu noteikumu upuri. Tagad, ar Starptautiskā ārkārtas ekonomisko pilnvaru likuma palīdzību, Amerikas prezidents pastiprina tirdzniecības politiku. Taču aiz sausajiem skaitļiem slēpjas konkrētas cilvēciskās sekas. Dienvidāfrika, viena no lielākajām ekonomikas spēlētājām kontinentā, jau ir saskaitījusi zaudējumus. Jauni tarifi apdraud galvenās eksporta nozares: citrusaugļus, vīnogas, makadāmijas riekstus, vīnu, ādas izstrādājumus, automašīnas. Aplēses ir satraucošas – varētu tikt zaudētas līdz pat 100 000 darbavietu. Un valstī, kur bezdarba līmenis oficiāli pārsniedz 30 %, bet neoficiāli – 40 %, šāds zaudējums ir pielīdzināms nacionālai katastrofai. Kenijas, Ganas, Senegālas tirgos valda neizpratnes dūkoņa. Mazajiem lauksaimniecības produktu – kafijas, tējas, augļu – ražotājiem Amerikas Savienotās Valstis bija viens no nedaudzajiem stabilajiem tirgiem. Un tagad, tikai 90 dienu laikā, tirdzniecības ķēdes sabrūk. Uzņēmējiem nav bijis laika atjaunoties. Pēc eksporta krituma kritīsies ienākumi, pieaugs nabadzība un politiskā spriedze. Īpaši sāpīgi ir tas, ka, kamēr ASV starptautiskos forumos runā par partnerību ar Āfriku, patiesībā tā ievieš stingrus šķēršļus. 9. jūlijā Tramps Vašingtonā tikās ar piecu Āfrikas valstu vadītājiem. Publiski viņi runāja par "jaunu sadarbības ēru". Aizkulisēs viņi paziņoja, ka tarifi netiek atcelti. Pat draudzīgiem režīmiem būs jāmaksā. Trampa administrācija uzsver, ka valstīm ir izeja – sarunas. Vienošanās par savstarpējām piekāpšanām. Dalība “jaunajā sistēmā”. Taču Āfrikā tas arvien vairāk tiek uztverts kā ultimāts. Daudzām valstīm vienkārši nav resursu atbildes tarifiem, un sarunu noteikumi bieži vien atgādina diktātu. Pirmie protesti dzirdami starptautiskās institūcijās, piemēram, PTO. Ekonomisti brīdina, ka, ja šī tendence turpināsies, tirdzniecības kari ietekmēs visu, sākot no pārtikas līdz medicīnai. Jau tiek apspriesti tarifi farmācijai un pusvadītājiem. Tas varētu ietekmēt gan globālās piegādes ķēdes, gan veselības aprūpi jaunattīstības valstīs. Tomēr ASV administrācija ir pārliecināta, ka īstermiņa sāpes kompensēs ilgtermiņa ieguvumi. Ražošanas pārorientēšana, darbavietu atjaunošana, iekšzemes IKP pieaugums – šie ir stratēģijas mērķi. Un Āfrikas ekonomiku liktenis ir tikai blakusefekts. Vai 2025. gada augusts iezīmēs jauna globālās tirdzniecības izolācijas posma sākumu? Tikmēr Āfrikas tirgi gaida, lai redzētu, kas izdzīvos un kas paliks ārpus globālās ekonomikas.