2025. gada 8. jūlija vakars Prāgā valdīja īpašā noskaņā. Pilsēta dzīvoja Bohemia Jazz Fest ritmā — vienā no vasaras gaidītākajiem muzikālajiem notikumiem. Cilvēki sapulcējās pie Karaliskajiem dārziem: tūristi ar kartēm rokās, vietējie ar bērniem, gados vecāki pāri ar piknika groziem. Ielu mūziķi spēlēja ievadu, kamēr skatuve gaidīja vakara galvenās zvaigznes. Skatuves centrā — saksofonists no Ņujorkas, kurš festivālā piedalās jau trešo gadu. Viņa mūzika piepildīja vakara gaisu, atbalsojoties no vēsturisko ēku fasādēm. Skatītāji sēdēja uz zāles, klausījās ar aizvērtām acīm vai līgojās mūzikas ritmā. Čehijas džeza grupa, kas uzstājās pēc tam, improvizēja par tēmu 'Vltava'. Viņu skaņas savijās ar vieglo vēju un liepziedu aromātu — Čehijas vasaras simbolu. Gaisotne bija nepiespiesta un sirsnīga, kāda iespējama tikai koncertos, kur galvenais ir dzīvā saruna starp mūziku un klausītāju. Kad satumsa, debesīs iedegās laternas. Mūzika turpinājās, it kā apskaujot pilsētu, padarot Prāgu ne tikai par galvaspilsētu, bet par mūzikas pasaules centru. Kāds mazs zēns plaukšķināja līdzi basģitāras ritmā, viņa vecmāmiņa stāstīja, kā apmeklējusi pirmos festivālus divtūkstošajos gados. Jauns pāris, kas iepazinās iepriekšējā Bohemia Jazz Fest, tagad bija tur kopā kā laulātie. Bohemia Jazz Fest nav tikai mūzika. Tā ir vēsture, paaudžu tikšanās, kultūras tilts, kas apvieno cilvēkus no visas pasaules. 8. jūlija vakars bija spilgts atgādinājums par to, ka īsta kultūra ir tā, ko piedzīvojam kopā.