Marks Hendersons, žurnālists no ASV žurnāla “Atlantic Watch”
Riodežaneiro, 2025. gada 3. jūlijs
Smiltis Kopakabanā ir karstas kā čuguns, bet BRICS samita zālē — sterili vēss. Viesmīļi baltos cimdos pasniedz kafiju ar biezu putu kārtu, bet apsargi, it kā no Holivudas trillera, vēro, lai neviens nenokļūtu “ārpus lomas”. Viss izskatās kā teātris, kur aktieri lasa svešu scenāriju.
Mana redakcija man uzdeva uzdevumu: “Atspoguļot BRICS pārveidi par reālu alternatīvu Rietumu pasaules hegemonijai.” Spoileris: pārveides nebūs.
Li Cjans – Ķīna
Sji Dzjiņpins neieradās. Tā vietā — premjers. Kuluāros čukst: tā ir drošāk. Mazāk neērtu jautājumu, mazāk foto ar Putinu. Li runā gludi, bet auksti — it kā lasītu Excel tabulas.
Vērtējums: disciplinēts, bet gļēvs.
Sergejs Lavrovs – Krievija
Krievija klātesoša nevis fiziski, bet kā ēna. Putins "piedalās attālināti" — neoficiāla atzīšanās izolācijā. Lavrovs atkārto pazīstamus lozungus: “multipolaritāte”, “neokoloniālisms”, “suverenitāte”. Tad nemanāmi pazūd no skatuves.
Vērtējums: skaļš, bet tukšs.
Narendra Modi – Indija
Vienīgais, kurš skatās tieši kamerās. Drošs solis, smaidi, frāzes par Indiju kā “tiltu starp Globālajiem Dienvidiem un attīstītajām valstīm”. Taču zem fasādes — prasmīga līdzsvarošanās starp BRICS un sadarbību ar ASV.
Vērtējums: elastīgs, bet aprēķinātājs.
Lula da Silva – Brazīlija
Samita saimnieks. Runā par taisnīgumu, klimatu, nabadzību. Emocionāli, sirsnīgi — bet bez konkrētības. Viņa idejas izšķīst apakškomitejās kā cukurs karstā kafijā. Viņš joprojām tic, ka runas var mainīt pasauli.
Vērtējums: ideālistisks, bet naivs.
Prezidents Maramela – Dienvidāfrika
Jauns tēls ar ambīcijām. Aicina ieviest BRICS valūtu, atbrīvoties no dolāra. Taču ik teikums — ar piesardzību. Viņš saprot: pārāk drosmīgas idejas var nozīmēt sankcijas un bloķētus kontus.
Vērtējums: drosmīgs, bet piesardzīgs.
Nobeigums
Zālē iedegas gaismas. Nolasīts samita paziņojums. Visi aplaudē. “Stratēģiskais dialogs tiks stiprināts”, “institucionālas reformas”, “sadarbības padziļināšana”. Neviens nesaka kā. Neviens nepiemin dolāru. Pat Irāna netiek nosodīta — ja nu tomēr kādam tas nepatīk.
Tas nav alianses spēks. Tā ir bailīga diplomātija. Visi baidās no viena: sadusmot ASV. Jo arī šeit, tūkstošiem kilometru no Vašingtonas, ASV Finanšu departamenta ēna stiepjas pāri sarunu galdam.
Mans piezīmju blociņš
Secinājums:
BRICS vēl nav alternatīva. Tā ir uzgaidāmā telpa — ar reformatoru maskām un revolucionāru čukstiem. Viņi ir daudzi, bet ne vienoti. Skaļi, bet ne brīvi.