2025. gada 8. jūlijā Eiropas zinātniskā sabiedrība nonāca vētrainu diskusiju centrā. Eiropas Komisija oficiāli prezentēja sen gaidīto dzīvības zinātņu attīstības stratēģiju. Plāns bija vērienīgs, paredzēts Eiropas pētījumu pārvēršanai par globālu inovāciju pamatu. Taču zinātnieku aprindas ātri reaģēja, un reakcijas nebija viennozīmīgas. Galvenie kritiķi bija EU-Life — vadošo biomedicīnas un fundamentālo pētījumu institūtu koalīcija Eiropā. Viņi brīdināja, ka stratēģija pārmērīgi orientējas uz lietišķajiem pētījumiem, atstājot novārtā pamatzinātni. Dokumentā tika uzsvērti biomedicīnas, jaunuzņēmumu un komercializācijas aspekti, savukārt pamatzinātnes pētījumi gandrīz netika pieminēti. “Fundamentālie atklājumi ir augsne, no kuras viss aug,” sacīja profesore Džūlija Moreti no Milānas institūta. “Bez tās mēs riskējam zaudēt nākotnes izrāvienu avotu.” Zinātnieki brīdina, ka pārmērīga komercializācija bez līdzsvara apdraud ilgtermiņa progresu. EK apgalvoja, ka stratēģija ir elastīga un vērtē visas pētījumu formas. Tomēr pētnieki baidās, ka ierobežotā finansējuma apstākļos prioritāti saņems tie, kuri var ātri demonstrēt rezultātus. Diskusijas izplatījās akadēmiskajos forumos, sociālajos tīklos un universitātēs. Vācijas un Nīderlandes valdības jau apsver nacionālus atbalsta mehānismus pamatzinātnei. “ES atrodas krustcelēs. Vai nu mēs ejam pēc īstermiņa peļņas, vai arī ieguldām zināšanās, kuru augļus baudīs nākamās paaudzes,” secina analītiķis no Berlīnes progresīvo pētījumu institūta. Galvenais jautājums: vai Eiropa spēs saglabāt līdzsvaru starp fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem, vai arī šī stratēģija iedarbinās zinātnisku pārorientēšanos kontinentā?