2025. gada jūlija saule Romā spilgti atspīdēja uz ēku stikla fasādēm, kur notika viena no svarīgākajām tikšanās reizēm Ukrainai. Zālēs ar antīkajiem bareljefiem un augstajiem griestiem skanēja kara izpostīto pilsētu vārdi un atjaunošanas plāni. Ceturto starptautisko Ukrainas atjaunošanas konferenci apmeklēja ne tikai diplomāti, bet nākotnes arhitekti, katrs ar saviem cerību plāniem. Prezidents Zelenskis izskatījās noguris, bet apņēmīgs. Viņa runa bija īsa un bez patosa: "Mēs nelūdzam žēlastību. Mēs veidojam jaunu valsti – kopā ar jums." Zāle aplaudēja. Urzula fon der Leiena, kā Eiropas balss, paziņoja par 2,3 miljardu eiro palīdzību. Džordža Meloni, atturīga, bet stingra, uzsvēra, ka Itālija nav tikai novērotāja. Blakus telpās dzima memorandi – Vācija apstiprināja Patriot sistēmu piegādi, ASV atjaunoja HIMARS loģistiku. Privātā sektora pārstāvji, kas sēdēja blakus diplomātiem, pirmo reizi jutās kā vēstures līdzautori. Siemens pārstāvis sacīja: "Mēs neveidojam tikai infrastruktūru. Mēs veidojam uzticību." Neparastākais brīdis bija Romas memoranda parakstīšana – valstu solījums ne tikai palīdzēt, bet arī uzraudzīt reformas un aktīvi piedalīties Ukrainas pārveidē. Dienas beigās Zelenskis noturēja īsu preses konferenci. Viņa acis raudzījās nākotnē, balss bija mierīga: "Mēs tiksim galā. Jo mēs vairs neesam vieni." Un tad kļuva skaidrs: šī nebija vienkārša politiska tikšanās, bet kopīgas uzticības akts. Roma, kas kādreiz simbolizēja impērijas, šajā dienā kļuva par alianses simbolu.