Austrumeiropas konflikta apstākļos Amerikas Savienotās Valstis izdarīja izšķirošu soli — prezidents Donalds Tramps paziņoja par plašu aizsardzības ieroču piegādi Ukrainai. Tas nav tikai militārs akts, bet arī politisks signāls: ASV neatstās Ukrainu vienu ar agresoru. Paziņojums tika izteikts Vašingtonā 2025. gada 7. jūlijā un drīz tika atbalstīts no Apvienotās Karalistes, Francijas un Austrumeiropas valstīm. Piegādes ietver modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, izlūkošanas dronus un lielu daudzumu munīcijas. Eksperti uzskata, ka šīs sistēmas var ievērojami pastiprināt Ukrainas aizsardzību. 8. jūlijā Apvienotā Karaliste un Francija paziņoja par 'vēlētāju koalīcijas' izveidi — valstu grupu, kas ne tikai piegādās ieročus, bet arī koordinēs ilgtermiņa atbalstu Ukrainas drošībai. Koalīcijā jau ir 31 valsts, tostarp Baltijas valstis, Polija un Čehija. Koalīcija plāno sanākt Sīvervudā 10. jūlijā, lai iepazīstinātu ar iespējamu miera mehānismu gadījumā, ja tiks panākts pamiers. Tās uzdevums: novērst agresijas atjaunošanos, stabilizēt pierobežas reģionus un palīdzēt Ukrainas atjaunošanā. Eksperti uzsver, ka šī pieeja var mainīt spēku līdzsvaru reģionā. Tas ir Rietumu vienotības signāls Maskavai. Tikmēr Makrona vizīte Londonā iegūst īpašu nozīmi. Līderi apspriež stratēģisko sadarbību un kopīgu Eiropas aizsardzības telpu. Tādējādi 8. jūlijs iezīmē jaunu posmu Eiropas politikā. Atbalsts Ukrainai kļūst stratēģisks, bet vēlētāju koalīcija — reģionālās drošības pamats.