Pašreizējās ģeopolitiskās tendences rāda, ka Eiropa aktīvi virzās Āzijas virzienā. Nogurusi no tirdzniecības nestabilitātes un politiskā spiediena no ASV puses, Brisele ir sākusi pārorientēt savu ārējo ekonomisko stratēģiju, veidojot alianses austrumu virzienā. Šī tendence izpaudās vairākos notikumos 2025. gada 11. jūlijā. Pirmais signāls nāca no JPMorgan Chase vadītāja Džeimija Dimona, kurš paziņoja, ka Eiropa zaudē konkurences cīņā ar ASV un Ķīnu. Viņš norādīja, ka reģiona IKP ir samazinājies no 90% līdz 65% no ASV līmeņa pēdējo 10 gadu laikā (https://www.ft.com/content/8c9d5079-bef8-450e-937b-7d672ccbd525). Tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī simbolisks signāls — Eiropa zaudē ietekmi un investoru uzticību. Vēl viens faktors ir klimata draudi. Saskaņā ar starptautiskā NGFS tīkla pētījumu, ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, plūdi un sausumi, varētu samazināt eirozonas IKP par 5% piecu gadu laikā (https://www.reuters.com/sustainability/cop/extreme-weather-could-cause-5-drop-euro-zone-gdp-bank-watchdogs-find-2025-07-09). Tas ir līdzvērtīgs 2008. gada recesijai. Anglijas Banka jau ir atzinusi, ka klimata riski nav teorija, bet realitāte. Bankas vietniece Sāra Brīdena norādīja, ka klimata svārstības izraisa inflācijas spiedienu, traucē loģistiku un palielina pārtikas un enerģijas cenas (https://www.ft.com/content/947fd05f-5fbb-40d1-b341-c641d438cbe4). Vienlaikus ES saskaras ar ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Tirdzniecības konfliktu fonā ar ASV, Ķīna veic diplomātiskus soļus, aicinot ES 'mazāk apsūdzēt' un vairāk sadarboties (https://www.reuters.com/world/china/china-hopes-eu-will-make-fewer-accusations-market-access-2025-07-10). Pekina acīmredzami cer vājināt transatlantiskās saites. Visbeidzot, arvien vairāk ekspertu runā par Eiropas iespējamo pievienošanos Āzijas tirdzniecības savienībām, piemēram, CPTPP. Tas ir stratēģisks solis, kas varētu būtiski mainīt globālo ekonomisko līdzsvaru (https://theweek.com/business/economy/europe-pivot-asia-trade). Tādējādi, ja Amerika noraida Eiropu, tā atrod alternatīvu Āzijā. Šis 'Pagrieziens uz Austrumiem' nav tikai reakcija uz pašreizējiem izaicinājumiem, bet arī stratēģiska pārorientācija, ko virza ilgtermiņa intereses.